Jau gandrīz trīs desmitgades par katras motoru sporta sezonas atklāšanas sacīksti var uzskatīt izturības braucienu uz Dakāru. Šo gadu laikā piedzīvoti triumfa brīži un sāpīgi zaudējumi, spēkus graujošas cīņas par izdzīvošanu un prieks par sasniegto finišu. Savādi, ka tieši šo apstākļu kopums liek atgriezties tuksnesī atkal un atkal.

Jau kopš gadsimta pirmās puses Āfrikas kontinents vilinājis entuziastus sarīkot šajā zemē dažādas sacensības. 1930. gadā risinājās pirmā vēsturiskā sacīkste, kuras maršruts veda no Vidusjūras cauri melnajam kontinentam uz Nigēriju. Otrais Pasaules karš pārtrauca piedzīvojumu meklētāju centienus un tikai 1951. gadā sākās divus mēnešus garais maratons no Alžīras uz Keiptaunu. Šī sacīkste kļuva par tradīciju līdz pat septiņdesmitajiem gadiem.

Sākot ar 1973. gadu radās jauns izaicinājums, kura distance veda no Abidžanas Kortdivuārā līdz pat Nicai Francijā. Vienā no šīm avantūrām nolēma mesties kāds Tjerī Sabēns (attēlā pa kreisi), kurš nomainīja šosejas automobili "Porsche" pret enduro motociklu. Francūža zināšanas un orientēšanās prasme bija pārāk niecīga un viņš bezcerīgi apmaldījās Sahāras nomalē, uz dienvidiem no Tibesti kalnienes. Karsto saules staru apņemts, divas dienas bez degvielas un pārtikas viņš cīnījās par izdzīvošanu.

Tikai necerēta veiksme palīdzēja izglābties, jo novārgušais pilots tika pamanīts no sacīkšu organizatora Žana Kloda Bertrāna lidmašīnas. Vēlāk braucējs bieži atcerējās savādo sajūtu, kas tika izjusta divās bezcerības pilnajās dienās. Savā zemapziņā viņš domāja - ja izdosies izdzīvot, atgriezīšos tuksnesī vēlreiz. Šī doma pārtapa par realitāti, kad Sabēns izveidoja tagad jau par leģendāru kļuvušo rallijreidu Parīze - Dakāra.

Dakāras rallijs kļūst profesionāls

Līdz ar astoņdesmitajiem gadiem Dakāras vārds izskanēja arvien skaļāk. To var uzskatīt par izaugsmes laiku, jo tuksnesī parādījās arvien smalkāka tehnika, atbalstu sniedza dāsni sponsori un strauji auga gan sacīkšu braucēju, gan skatītāju ieinteresētība. Jo vairāk maratona popularitāti palielināja slavenību dalība Dakāras rallijreidā, kuru vidū bija tādi piloti kā Žakijs Ikss vai Patriks Tambejs, kas vēl nesen bija plūkuši slavas laurus Formulā 1.

Gadu no gada mainījās veicamais maršruts, kas padarīja šo piedzīvojumu vēl grūtāku un neparedzamāku. 1982. gadā jau trešo uzvaru Dakārā ieguva motosportists Sirils Nevē. Automobiļu klasē vēl nebija izcēlušies ikgadējie līderi, bet uzvarētāji pārvietojās ar "Range Rover", "Volkswagen" un "Renault" apvidus automobiļiem. Interesanti, ka labus sasniegumus guva arī pārbūvēta PSRS ražotā "Ņiva", kas izpelnījās pozitīvas atsauksmes arī no skatītāju puses.

1982. gada sacīkstēs interesants notikums atgadījās ar britu premjerministres Margaritas Tečeres dēlu Marku, kurš ar savu līdzbraucēju un mehāniķi izgaisa tuksnesī. Atdalījušies no automašīnus grupas, tie bezcerīgi apmaldījās un pēc sešām dienām visus trīs atrada 50 kilometrus no vietas, kur tiem vajadzēja būt. Neviens nebija cietis.

Arvien pieauga dalībnieku skaits un 1983. gadā joprojām neiepazītajā tuksnesī devās jau 274 automobiļi un 126 motocikli. Šis gads paliks atmiņā ar lielajām vētrām Sahārā, kas lika izstāties aptuveni pusei no dalībniekiem. Par maratona uzvarētāju kļuva Lemānas leģenda un F1 zvaigzne Žakijs Ikss ar "Mercedes", bet motociklu ieskaitē pēc gada pārtraukuma ātrākais atkal bija Ūberts Oriols. Tikai nepilnu stundu no Iksa atpalika francūža Brivuāna vadītā "Ņiva", kas bija lieliska reklāma Padomju Savienībā ražotajai tehnikai.

Gadu vēlāk rallijreidā vēlējās piedalīties slavenie "Porsche" un uzreiz guva uzvaru. Cīņā par uzvaru reāli iesaistījās arī "Ņiva", tomēr par it kā konstatētiem pārkāpumiem sacensību laikā komanda tika diskvalificēta.

1985. gadā Dakāras maratons startēja no Versaļas. Piedaloties tikai trešajā rallijreidā, uzvaru ieguva "Mitsubishi" komanda, kuras pilots Patriks Caniroli visveiksmīgāk izvairījās no smilšu slazdiem Mauritānijā. 1986. gadā otro uzvaru Dakārā izcīnīja "Porsche", tomēr to aizēnoja traģiski notikumi - helihoptera avārijā gāja bojā rallijreida idejas autors Tjerī Sabēns un vēl četri cilvēki. Francūža pelni tika izkaisīti virs Āfrikas smiltājiem.

Dakāras maratons nonāca uz izjukšanas robežas, tomēr pateicoties Tjerī tēvam tas turpināja risināties arī 1987. gadā. Interesi par lielo izaicinājumu izrādīja arvien jauni dalībnieki un pievienojās arī spēcīgie "Peugeot". Tieši togad soms Ari Vatanens franču komandas sastāvā ieguva pirmo no četrām uzvarām. Daudz spraigāki notikumi risinājās motociklu ieskaitē, kur par uzvaru cīnījās Hjūberts Oriols un Sirils Nevē. Oriols kādā no ātrumposmiem smagi avarēja un salauza abas kājas, atdodot uzvaru sāncensim, kuram tas bija jau piektais un arī pēdējais panākums Dakārā.

Sabēna tradīcija turpinās

Desmitais Dakāras maratons 1988. gadā sākās ar vēl neredzētu dalībnieku skaitu - vairāk kā 600. Neskatoties uz to, arī šoreiz visu aizēnoja nelaimes gadījums, kad pēc neveiksmīgas avārijas mira DAF smagā automobiļa stūrmanis Van Lovezins. Pavisam negaidīts pārsteigums gaidīja līderi Vatanenu, kurš bija spiests secināt, ka viņa automobilis ir nozagts! Cits soms Kankunens atriebās par šo netaisnību un guva "Peugeot" otro uzvaru pēc kārtas. Tikmēr aptuveni simts dalībnieki beidza cīņas jau sacīkstes sākumā, kad viens no ātrumposmiem izrādījās pārāk grūts šķērslis.

1989. gads kļuva ievērojams ar Yamaha uzaicinājumu savā komandā pievienoties Stefanam Petranselam, kurš šobrīd ir ievērojamākais pilots Dakāras vēsturē. Jau gadu pēc debijas viņš pierādīja, ka spēj būt ātrakais un guva pirmo no sešām uzvarām motociklu ieskaitē.

Šķita, ka Vatanens ir ļoti sadusmojies, jo spēja uzvarēt nākamajos trīs gados un tieši viņš kļuva par tuksneša valdnieku, palielinot savu uzvaru skaitu līdz četrām. Trīs reizes soms triumfēja ar "Peugeot" (1990. gads bija pēdējais, kad komanda meta izaicinājumu tuksnesim) un vienu ar "Citroen" (1991. gadā).

1992. gadā pirmo reizi ievērojami tika mainīts rallijreida maršruts, jo dalībnieki devās no Parīzes uz Lekapu, tomēr šajā gadā braucēju rīcībā pirmo reizi nonāca GPS, tomēr arī tas neliedz risināties negaidītiem notikumiem. Braucēji pieredzēja smilšu vētru, bija spiesti sastapties ar pārplūdušu upi Namībijā un tika pakļauti kara draudiem Čadā. Sacīkstē sensacionāli uzvarēja Hjūberts Oriols, kurš pirms tam jau bija svinējis divas uzvaras ar motociklu. Tā bija "Mitsubishi" otrā uzvara šajā maratonā. Motobraucēju ieskaitē atkal ātrākais bija Stefans Petransels.

Arī 1993. gadā "Mitsubishi" bija pirmie, jo uzvarēja Bruno Sabi, kamēr trešo uzvaru pēc kārtas motociklu klasē ieguva Petransels. Zīmīgi, ka aptuveni trešā daļa dalībnieku atkal izstājās gandrīz vienā vietā, jo nespēja pārvarēt viltīgās smiltis.

Maratons maina tradicionālās trases

1994. gadā sacīkšu organizēšanu beidza arī Žilbērs Sabēns un tā tika nodota ACO jeb "Amaury Sport Organisation" rokās. Šoreiz maršruts veda no Parīzes uz Dakāru un atpakaļ, bet uzvarēja Pjērs Latigjū ar "Citroen", kamēr "Mitsubishi" komandai bija nepieciešamas 36 stundas, lai finišētu kādā no ātrumposmiem.

Šo panākumu francūzis spēja atkārtot arī nākamajās divās sacīkstēs. 1995. gadā maratons pirmo reizi startēja ārpus Francijas, jo cīņas piloti sāka Spānijas pilsētā Granadā un šāds maršruts saglabājās arī gadu vēlāk. Vēl divas uzvaras ieguva motobraucējs Edi Orioli, savu uzvaru klāstu palielinot līdz četrām, tāpat kā Petransels, kas togad izrādījās ātrākais.

Stefans nebija apturams un triumfēja arī 1997. un 1998. gadā, kļūdams par uzvarām bagātāko pilotu Dakāras rallijreida vēsturē. Maršruts pirmo reizi veca caur mistisko Tenerē tuksnesi, kur kompass vienmēr rāda neprecīzi un jāorientējas ar citiem līdzekļiem. Vēl divas uzvaras ieguva "Mitsubishi", kas tagad tika uzskatīti par tuksneša valdniekiem.

Dakāras rallijreids bija nosvinējis jau otro desmitgadi un tuksnesī parādījās jauns varonis - bijušais šosejas sacīkšu pilots Žans Luiss Šlesers, kurš ar savien "Renault" rūpnīcas atbalstītajiem bagijiem bija ātrākais divus gadus pēc kārtas. 1999. gadā tuvu panākumam atradās Jutta Klainšmite, tomēr veiksme nebija viņas sabiedrotā. Tiesa, tehniskie noteikumi deva īpašas priekšrocības tieši Dakārai būvētajiem automobiļiem un tās kompānijas, kas vēlējās reklamēt savus sērijveida modeļus, nebija ar šo situāciju apmierinātas. Motobraucēju klasē triumfēja Rišārs Sainkts.

2000. gadā pirmo reizi rallija maršruts veda no Sengālas un Ēģipti, tomēr sacīkstes norisē iejaucās kas pavisam negaidīts - terorisma draudi, kas bija tieši vērsti uz sacīkstes dalībniekiem. Organizatori nolēma atcelt maratonu par vairākām dienām un veica pārlidojumus, lai nebūtu jāstartē Nigērā. Vienā no ātrumposmiem smagas traumas guva astoņi dalībnieki, kas lielā ātrumā traucoties pa tuksnesi tuvu viens otram, nepamanīja priekšā esošu šķērsli un visi uzlidoja gaisā, apmetot vairākus kūleņus.

"Mitsubishi" jaunā ēra

Jaunā tūkstošgade Dakārā atnesa arī jaunus uzvarētājus. Neskatoties uz lielo konkurenci no "Volkswagen" un "Nissan" puses, piecus gadus pēc kārtas neapturami bija "Mitsubishi", kas tādā veidā kļuvuši par uzvarām bagātāko vienību šī rallijreida pastāvēšanas vēsturē. 2001. gadā autosporta vēsturē jaunu lappusi ierakstīja Jutta Klainšmite, kas kļuva par pirmo sievieti - uzvarētāju tik prestižā un grūtā sacīkstē. Fabricio Meoni guva panākumu motociklu klasē un atkārtoja to arī gadu vēlāk, kad automobiļiem pirmo no divām uzvarām svinēja Hiroši Matsuoka.

Triumfa brīžus japānis vēlreiz piedzīvoja arī 2003. gadā, kad trešo uzvaru karjerā guva motobraucējs Rišārs Sainkts. Otro reizi kopš 1979. gada Dakāras maratons finišēja Ēģiptē.

2004. gada rallijreidā par sensāciju parūpējās Stefans Petransels, kurš savu ātrumu nebija zaudējis arī pēc pārsēšanās četru riteņu braucamajā. Uzvarējis sacensībās, viņš atkārtoja Ūberta Oriola sasniegumu un kļuva tikai par otro pilotu, kuram izdevies gūt uzvaru gan ar motociklu, gan automobili.

Pēdējos gados mainījušās sacīkstes starta vietas. Tradicionālās Parīzes vietā nākušas Granāda, Marseļa, Klermonferāna un citas. Arī pirms diviem gadiem šis gods pienācās kādai citai pilsētai - Barselonai. Diemžēl par skumjāko brīdi kļuva Fabricio Meoni nāvējošā avārija, kad kādā no ātrumposmiem itālis nevarēja novaldīt motociklu un krītot guva nāvējošus ievainojumus. Vēl pirms tam šāds liktenis piemeklēja amatieri Hosē Manuelu Perezu. Petransels turpināja savu triumfa gājienu, gūstot otro uzvaru ar automobili un astoto vispār. Motociklu ieskaitē pirmo uzvaru svinēja Sirils Deprē.

"Mitsubishi" komanda bija neapturama arī 2006. gada sacensībās, tomēr arvien vairāk iezīmējās "Volkswagen" centieni izcīnīt pirmo vietu. Uzvaru guva bijušais kalnu slēpotājs Luks Alfāns, savukārt motociklistu ieskaitē atkal uz skumjas nots triumfēja Marks Koma. Šoreiz sacensību laikā gāja bojā talantīgais austrālietis Endijs Kaldekots, savukārt kādā no ātrumposmiem, atrodoties kopvērtējuma vadībā, krita Desprē, tādā veidā traumējot plecu. Neskatoties uz lielajām sāpēm, francūzis ceļu turpināja un pat ieguva otro vietu.

2007. gadā Dakara pēdējo reizi notika Āfrikas teritorijā, tiesa toreiz neviens vēl nenojauta, ka nākamā sacīkste tiks atcelta, bet 2009. gadā jau sportisti Dakaras smaržu centīsies saost citā kontinentā. 2007. gada sacīkstēs "Volkswagen" turpināja izrādīt vēl lielāku spiedienu, sākotnēji pat uzņemoties iniciatīvu, tomēr garo un sarežģīto ātrumposmu laikā Stefanam Petranselam izdevās atgūt zaudēto un viņš Senegālas galvaspilsētu Dakaru sasniedza pirmais. Francūzis šajā reizē neuzvarēja nevienā no ātrumposmiem, taču bija pats stabilākais. Otro uzvaru Dakarā guva Sirils Desprē ar "KTM" motociklu, bet smago auto ieskaitē pirmo reizi triumfēja Hans Steisijs no "MAN".

Terorisma draudi 2008. gadā bija pārāk lieli, lai organizatori ļautu Dakaras rallijam notikt. Pirmo reizi sacīkšu vēsturē tās tika atceltas pavisam. Ilgi tika spriests kā rīkoties tālāk, jo tik leģendāru ralliju zaudēt pavisam  nedrīkstēja. Izvēle krita uz norises vietas maiņu un jau 2009. gadā visi dalībnieki uz starta stājās Dienvidamerikā. Sacensībām bija jāstartē un jāfinišē Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā, pa ceļam izmetot loku arī Čīles teritorijā.

Šis gads arī iezīmēja Mitsubishi dominantes beigas, jo jaunie Racing Lancer automobiļi izrādījās nespējīgi konkurēt ar jau iekarsušajiem VW Race Touareg 2. Pārsteidzošāk, ka skaļi sevi uz uzvaru pieteica BMW pilots Nasers Al Atija, kurš jau bija izrāvies vadībā, taču saņēma diskvalifikāciju par pārāk daudzu kontrolpunktu izlaišanu. Cīņa turpinājās VW pilotu starpā, bet tā kā Karloss Sainss piedzīvoja avāriju, uzvaru izcīnīja viņa pārinieks Žinels de Viljē. Viņam tā bija pirmā uzvara Dakarā. Motociklu ieskaitē uzvarēja Marks Koma, kuram izdevās pārspēt Sirilu Desprē, bet smago auto kategorijā atkal triumfēja KAMAZ, šoreiz ar Firdausu Kabirovu pie stūres.

Dakaras rallija uzvarētāji automobiļu ieskaitē

Dakaras rallija uzvarētāji motociklu ieskaitē

Dakaras rallija uzvarētāji smago auto ieskaitē