Niko Rosbergs šīs sezonas izskaņā šokējot autosporta pasauli ar savu paziņojumu par F1 karjeras noslēgšanu vien 31 gada vecumā. Dažiem var likties, ka lēmums ir sasteigts, kamēr pats Rosbergs atzīst, ka misija izpildīta, laiks veltīt laiku citām lietām, tomēr, ja ieskatās Rosberga karjeras attīstībā, var secināt, ka tituls izcīnīts ar smagu darbu un lielisku stabilitāti arī tad, kad Hamiltona mašīnai viss bija perfektā kārtībā.
Tāpat kā citam veterānam, kurš šogad noslēdz savu karjeru Džensonam Batonam, arī Niko Rosbergam autosports tika ielikts jau šūpulī. Dzimis sacīkšu braucēja Kekes Rosberga ģimenē vien četras dienas pēc “Williams” braucēja uzvaras 1985. gada Detroitas GP izcīņā, ar kartingu Rosbergs jaunākais sāka nodarboties jau sešu gadu vecumā.
Lai gan Rosbergam ir Somijas un Vācijas dubultpilsonība, Keke nolēma, ka, tā kā ģimene dzīvoja Monako, somu valodas zināšanas Rosbergam nebūs īpaši vajadzīgas, bet sacīkstēs tiks pārstāvēta mātes dzimtene Vācija. Lingvistikas prasmes, dzīvojot tik starptautiskā vidē apgūt piespieda dzīve, bet somu valodu Rosbergs pamazām sācis apgūt patstāvīgi papildus angļu, vācu, spāņu, franču un itāļu valodām, kuras šī gada čempions pārvalda brīvi.
Vēl kartinga gados Niko iepazina savu vienaudzi un citu talantīgu braucēju. Abi pat kļuva par labiem draugiem. Dzīve iegrozījās tā, ka šis jauneklis vēlāk kļuva par viņa komandas biedru vadošajā F1 komandā – Luiss Hamiltons.
“Niko bija zelta puisēns, jo viņa tēvs bija pasaules čempions. Viņš bija uzmanības centrā un aprīkojuma ziņā nekas netrūka. Mūsu pazīšanās sākās jau pēc pirmā kopīgā brauciena, kuru viņš uzvarēja. Vēlāk kļuvām par komandas biedriem un ceļojām pa Itāliju kopā, tādējādi iepazīstot arī viens otru. Kad pārcēlāmies uz formulām, katrs gājām savu ceļu un pāris gadus kontaktu neuzturējām.
Nu mums ir divas cīņas – kopīgā par komandu titulu, tai pat laikā vienmēr ir vēlme pārspēt komandas biedru, tādēļ atmosfēra ir saspringta. Kļūstot pieredzējušākiem, mēs arvien vairāk saprotam viens otru un to, kā sastrādāties. Mūsu pieejas atšķiras, līdz ar to šādā līmenī, kad cīnies par titulu, draudzība vairs nav iespējama, turklāt Niko ir mainījies. Agrāk kopīgi darījām dažādas trakas lietas, bet nu viņš grib mierīgi pavadīt laiku ar sievu un bērnu.”
Lai gan jauniešu sērijās tēva izveidotajā “Team Rosberg” sastāvā lieli panākumi netika gūti, tomēr viss mainījās, kad “ART” komanda nolīga Rosbergu pirmajai F3000 mantinieka GP2 sezonai. Rosbergam pat nācās atteikties no studijām prestižajā Londonas Impērijas koledžā. Sākums nebija viegls, tomēr Frenks Viljamss Rosbergā saskatīja tās pašas īpašības, kas piemita daudzajiem talantiem, kas F1 ienāca tieši caur šo komandu. Rosbergs kļuva par komandas testpilotu, bet vasaras karstākajos mēnešos Rosbergs nebija noķerams un jau debijas sezonā kļuva par čempionu, izraujot titulu no Heiki Kovalainena rokām.
Tas vainagojās ar pamatsastāva braucēja vietu “Williams” komandā. Jau savā debijas posmā Bahreinā piedzīvota avārija startā, tomēr Niko nepadevās, sasniedzot finišu septītajā vietā un kļūstot par visu laiku jaunāko ātrākā apļa ieguvēju F1 vēsturē. Tā gan bija vienīgā pozitīvisma deva, jo komanda strauji zaudēja savu kādreizējo konkurētspēju un Rosbergs ar četriem punktiem sezonu noslēdza 17. vietā.
Pats Rosbergs lieliski saprata, ka pat dzinēju maiņa neļaus viena gada laikā radīt brīnumus un lieliska sezonas otrā puse ļāva cerēt uz ko vairāk nākotnē. Ilgi nebija jāgaida – 2008. gada sezonas pirmajā posmā Austrālijā Rosbergs pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla un, visticamāk, atkārtotu to arī Kanādā, ja neietriektos boksu celiņā ar Raikonenu avarējušā Hamiltona mašīnā. Tikmēr bēdīgi slavenajā Singapūras GP visas kārtis sakrita Rosbergam pa prātam un viņš finišēja uzreiz aiz “Renault” negodīgi priekšā izvirzītā Alonso. Gadu vēlāk spēku samēri strauji mainījās, tomēr “Williams” nometnē vienīgās pozitīvās tendences radīja tieši Rosbergs, kamēr viņa komandas biedrs Nakadžima neguva ne punkta.
Rosberga ambīcijas bija lielākas par “Williams” spējām un sezonas izskaņā, pateicies komandai par ievadīšanu čempionātā, vācietis devās uz “Mercedes”, kur gaidīja pārbaudījums, ko līdz tam nebija izturējis neviens – kļūt par Mihaela Šūmahera komandas biedru. Jau fakts, ka Šūmaheram tika piešķirts trešais numurs, kamēr Rosberga mašīnu rotāja #4, netieši norādīja, ap ko tiks veidota komanda.
Šūmahers bija atgriezies pēc 3 gadu pauzes, tomēr pat tas, neraugoties uz leģendas cienījamo vecumu, netraucēja minēt Šūmaheru ierindot kā vienu no galvenajiem pretendentiem uz titulu. Rosbergs jau ar pirmajiem posmiem apklusināja kritiķus un kļuva par pirmo braucēju, kam pilnas sezonas ietvaros vienādās mašīnās izdevies apsteigt septiņkārtējo pasaules čempionu, atkārtojot to arī nākamajā sezonā. Par sasniegumiem 2010. gadā Rosbergs saņēma arī prestižo Lorenzo Bandini balvu.
Dodoties uz 2010. gada Abū Dabī GP izcīņu Niko Rosbergs tika aizturēts lidostā, jo kāds no komandas darbiniekiem viņa pases fotogrāfijas vietā ielīmēja fotogrāfiju ar popzvaigzni Britniju Spīrsu. Pie iesaukas ‘Britnija’ Niko Rosbergs kļuva jau savā debijas sezonā, kad viņa komandas biedrs Marks Vēbers abos saskatīja līdzības. Tomēr pēc stundu ilgām pārrunām policija ļāva Rosbergam doties. Jokdaris, kas to paveica, tā arī publiski netika paziņots.
Šūmahera un Rosberga pēdējā sadarbības gadā “Mercedes” joprojām nespēja izrādīt konkurenci cīņā par titulu, tomēr Rosbergs sagaidīja savu pirmo uzvaru Ķīnā, kas, ja ne tehnisku problēmu dēļ Šūmahera mašīnai, varēja izvērsties lieliskā dubultuzvarā. Vēlāk sekoja arī 2. vieta Monako, tomēr Rosberga vārds pārsvarā bija meklējams desmitnieka lejas galā, tiesa gan, priekšā Šūmaheram.
Pēc Šūmahera aiziešanas, sekoja jauna ēra “Mercedes” komandā ar Luisu Hamiltonu. Komandai tika piesaistīti arvien jauni augstas klases speciālisti, kas ļāva pilnībā dominēt kvalifikācijās, tomēr sacīkšu režīmā “Mercedes” reti spēja konkurēt “Red Bull”, nereti piekāpjoties arī “Ferrari”. Rosberga triumfs pienāca Monako, kur atkārtots tēva pirms 30 gadiem izcīnītais panākums. Vēlāk sekoja arī uzvara Silverstounā, bet kopvērtējumā pārāks bija Hamiltons.
Tehniskā revolūcija un V6 Turbo ēras sākums nostādīja Rosbergu sapņu pozīcijā – “Mercedes” komandai konkurentu tikpat kā nebija. Hamiltons izstājās Austrālijā, bet pārspēja Rosbergu nākamajos posmos. Titula ugunīgajai cīņai eļļu piešāva Monako GP kvalifikācija, kur Rosbergs pirmajā mēģinājumā bija labāks, bet izšķirošajās minūtēs kļūdījās bremzējot, liedzot Hamiltonam veikt savu apli un vēlāk uzvarot sacīkstēs. Hamiltons uzskatīja, ka kļūd pieļauta apzināti.
Rosberga pārnesumkārba neizturēja un lika izstāties, atrodoties sacīkšu vadībā, kamēr arī Hamiltona mašīnu vajāja vairākas ķibeles visas vasaras garumā. Atgriešanās pēc vasaras pauzes noveda pie šķietami neizbēgamā – avārijas ar komandas biedru. Jau atkal sekoja apvainojumi no komandas biedra un šoreiz Hamiltona pusē bija arī komandas vadītājs Toto Volfs.
Rosberga pārsvaru kopvērtējumā noplaka līdz ar izstāšanos Singapūrā. Vairāki finiši otrajā vietā nozīmēja to, ka sezonas pēdējā posmā Abū Dabī Rosbergam, pateicoties dubulto punktu noteikumiem, bija iespēja tikt pie titula ar uzvaru, ja Hamiltons negūst ne punkta. Notika pretējais un Rosbergs ne tuvu nebija spējīgs izmantot pole position priekšrocības.
Pērn Rosbergam, neraugoties uz sezonas gaitā gūtajām sešām uzvarām neizdevās izrādīt nopietnu konkurenci Hamiltonam, bet, pieaugot runām par Kimi Raikonena iespējamo došanos pensijā, tieši Rosberga vārds tika minēts iespējamo aizstājēju sarakstā, jo, šķiet, ikvienam bija skaidrs – ‘ar “Mercedes” Rosbergs titulu nekad neiegūs’. Pārmaiņas sekoja personīgajā dzīvē, Rosbergam ar sievu Vivianu kļūstot par vecākiem.
Tomēr Rosbergs, neraugoties uz vājo startu, lieliski izmantoja sarkano karogu fāzi Austrālijā, Hamiltona un Botasa avāriju Bahreinā, Hamiltona dzinēja problēmas Ķīnā un Krievijā, kļūstot par pārliecinošu kopvērtējuma līderi ar septiņām uzvarām pēc kārtas. Lai gan 2015. gadā vienīgais ārēji redzamās nesaskaņas notika Meksikā, kad Rosbergs atteicās pieņemt Hamiltona mesto cepuri, kas paredzēta otrās vietas ieguvējam, viss nonāca vecajās sliedēs, kad abi sadūrās Spānijā, paliekot bez punktiem.
Blāvs sniegums Monako un Kanādā, kā arī vēl viena sadursme Austrijā sacīkšu pēdējā aplī ļāva Hamiltonam ātri vien dzēst Rosberga handikapu un doties vasaras pauzē ar 19 punktu pārsvaru kopvērtējumā. Rosbergs jau atkal tika norakstīts. Tomēr viņš pats vēlreiz apklusināja kritiķus, izcīnot trīs uzvaras pēc kārtas, atgriežoties cīņā par titulu.
Par izšķirošo pagrieziena punktu kļuva Malaizijas GP izcīņa. Jau sacīkšu startā viss sagāja grīstē Rosbergam, kad Fetela izraisītā avārijā viņa mašīna sagriezās un nonāca pēdējā pozīcijā. Rosbergs nepadevās un apdzinu konkurentus vienu pēc otra līdz notika šķietami neticamais – Luisa Hamiltona mašīnas dzinējs pievīla britu vēl vienu reizi, dāvājot Rosbergam vietu uz goda pjedestāla un nepilnas uzvaras tiesas pārsvaru čempionāta kopvērtējumā, ko Rosbergs noturēja pēdējos posmos tikpat kā nepieļaujot nevienu kļūdu.
Līdz ar to Keke un Niko kļuva par otro tēva – dēla virknējumu aiz Deimona un Greiema Hiliem, kam abiem izdevies izcīnīt čempiona titulu. Varētu domāt, ka nākamsezon turpināt iesākto būtu īpaši aizraujoši, tieši tādēļ Rosberga aiziešana ir, iespējams, viens no pārsteidzošākajiem lēmumiem pēdējo gados visā autosporta pasaulē.
KAS TĀLĀK?
Kas notiek “Mercedes” komandas iekšienē un Niko Rosberga galvā ir jautājumi, uz kuriem atbildes rast vēlas katrs F1 līdzjutējs. Vai tiešām komanda tiek pilnībā būvēta ap Luisu Hamiltonu, ja pamatīgs algas pieaugums, gatavs līgums uz diviem gadiem, vairākas izmaiņas tehniskajos noteikumos un pārliecība, ka Hamiltons ir pārspējams nav pietiekami argumenti, lai turpinātu sadarbību ar “Mercedes”?
Slowly realizing what happened yesterday. I guess I have a third ? now ??? pic.twitter.com/0FBpAur10Y
— Nico Rosberg (@nico_rosberg) November 28, 2016
Ja iemesls tiešām ir tik vienkāršs kā vēlme pavadīt vairāk laika ar ģimeni, tad arī tas ir nopietns izaicinājums, kas radīs pamatīgas pārmaiņas dzīves ritmā. Nenoliedzami, 31 gada vecumā Rosbergam vēl ir visas durvis atvērtas, lai pārdomātu un atgrieztos F1 vai pamēģinātu cita līmeņa čempionātus, tomēr, ja tiek atteikts labākajai komandai autosporta vadošajā kategorijā, tad diez vai redzēsim Rosbergu arī kur citur tuvākajā laikā.
Tik jaunā vecumā savu karjeru beiguši vien 3 F1 čempioni – kamēr Hotorna un Rinta stāsti izvērtās par traģēdijām, tikmēr 1979. gada čempions Džodijs Šekters pēc karjeras beigšanas 30 gadu vecumā savus spēkus izmēģināja pilnīgi citā jomā un nu vada biodinamiskās lauksaimniecības uzņēmumu. Varbūt arī Rosbergu īstais dzīves izaicinājums gaida ar autosacīkstēm nesaistītās jomās…
Danke Mama und Papa ❤️❤️ pic.twitter.com/2h9qZLbjve
— Nico Rosberg (@nico_rosberg) November 27, 2016
Tituls ir,nauda ir,sieva ir,bērns ir….jauns puika vēl…gan jau atradīs bez F1 ko citu darīt 😉 pats labākais,ka aiziet kā čempions…cerams! 🙂
Tikai no šī raksta beidzot uzzināju, kapēc šeit vislaik tika pieminēts vārds Britnija, attiecība uz Rosbergu. 🙂 Labs raksts, paldies!
Were I Toto Wolff, I would see 2017 as a holding year after which some top drivers, like Fernando Alonso, will have cleared their contracts, while the young chargers will have had a chance to prove themselves.
Were I Toto Wolff, I would be speaking to Felipe Massa about a one year contract. Felipe has set pole 16 times, won 11 Grands Prix, had 41 podium finishes, and he did not retire willingly. He survived being team-mate to Schumacher, Raikkonen and Alonso so being paired with Hamilton should not faze him. Not only that, but so many fans actually like him.
That is my feeling and it is not based on any pretence of special knowledge, it certainly does not merit a headline. By the time you read this the whole issue may have been resolved.
My best wishes go to Nico Rosberg who is, and ever shall be, the World Champion of 2016. He was on pole 30 times, won 23 Grands Prix and was on the podium 57 times. He was also vital to Mercedes F1 in the early days of the team before it became dominant.
History will decide where Nico stands in the great scheme of things. In the meantime we can acknowledge, and celebrate, a driver with a fine record.
Mike Lawrence.
Pilns texts šeit – http://www.pitpass.com/58056/Nico-who-is-and-ever-shall-be-the-World-Champion-of-2016
I Couldn’t Agree More.